Ceļojums uz Tatriem

Ceļojums uz Tatriem

Šajā vasarā es ar manu ģimeni braucu ceļojumā uz kalniem Slovākijā, kurus sauc par Augstajiem Tatriem. Mūsu mērķis bija pastaigāties pa kalnu takām. Mēs uz turieni braucām ar mašīnu 1000 kilometrus.

Ceļā bijām visu dienu un pirmajā dienā mēs negājām pārgājienā uz kalniem. Pirmajā dienā mēs  ieradāmies kempingā, uzcēlām un iekārtojāmies teltī, izkrāvām no mašīnas visas līdz paņemtas mantas.

Otrajā dienā mēs cēlāmies agri, jo kalnos dienas otrajā pusē, bieži līst lietus un mēs negribējām staigāt pa slapjiem akmeņiem. Kad sagatavojāmies iet no teltis, mēs sākām iet prom no kempinga uz tuvāko taku augšā kalnā. 

Lai tiktu kalnā vajadzēja iet pa 3 dažādām takām, kas ir speciāli marķētas. Katra nākamā bija stāvāka un grūtāk ejama. Noejot otro taku, es jau biju diezgan noguris un izslāpis, jo mēs nebijām paņēmuši līdzi pietiekoši ūdeni. Tas bija palicis tikai nedaudz, tāpēc varēja dzert tikai mazus malkus. Kad mēs nogājām otro taku, biju jau ļoti noguris un gribēju atpūsties. Bet trešā taka bija visstāvākā. Tā veda uz virsotni un tā arī bija ļoti šaura. Bija ļoti bailīgi un grūti kāpt. Kad nogājām pusi no trešās takas, es padevos un lūdzu kāpt lejā. Es jutos ļoti nomākts, ka nespēju kāpt tālāk, bet es nevarēju, jo biju izslāpis, noguris un nedrošs. 

Trešajā dienā mēs nolēmām neiet uz takām, kas ved uz kalna virsotni. Mēs pastaigājāmies pa kalnu takām, kas nebija stāvas, klinšainas, bet vijās gar kalna grēdu, cauri mežiem un pļavām. Pie takas sākuma bija varens skats uz Slovākiju, bet no otras puses bija ūdenskritums,  tas sākās gandrīz no kalna virsotnes. Pēc kāda laika mēs bijām izbaudījuši skatu un sākām iet pa akmeņaino ceļu. Gājiens nemaz  nebija grūts, bet skati vienalga bija brīnišķīgi. Taka bija diezgan šaura, bet ne tik bīstama kā iepriekšējā dienā, tāpēc es izbaudīju šo pastaigu. Kad mēs izstaigājām taku, nākamais ceļš veda lejā no kalna, atpakaļ uz kempingu. Gājiens man likās diezgan grūts un garš, lai gan mēs gājām uz leju. Ierodoties atpakaļ kempingā,  mēs atpūtāmies un nobeidzām dienu aizejot uz pilsētu un tur paēdām restorānā.

Ceturtajā dienā mēs sakārtojām mūsu mitekli un agri sākām braukt atpakaļ uz Latviju un atvadījāmies no Tatriem un Slovākijas.

Kopumā man patika ceļojums un pietrūkst brīnišķīgo skatu, kurus redzēju. Šis bija labākais piedzīvojums, kurā esmu bijis un ceru braukt līdzīgā tuvākajā laikā. Vēl es sāku domāt, par nesasniegto
virsotni un, ja es brauktu vēlreiz, vai es uzkāptu?